cepurīte
cepurīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cepurīte | cepurītes |
| Ģen. | cepurītes | cepurīšu |
| Dat. | cepurītei | cepurītēm |
| Akuz. | cepurīti | cepurītes |
| Lok. | cepurītē | cepurītēs |
1.Dem. → cepure.
2.Speciāls galvas apsegs (parasti no balta auduma), piemēram, medicīnas darbiniekiem, pārtikas rūpniecības darbiniekiem.
3.joma: botānika Augšējā (sēnes) augļķermeņa daļa.
Stabili vārdu savienojumiCepurīšu sēnes.
- Cepurīšu sēnes vārdkoptermins — bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst
4.apvidvārds Pulkstenītes ("Campanula").
5.apvidvārds Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
Avoti: LLVV, LV93, Aug2
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Jā, tieši tādā krāsā tētis man uzdāvināja jaunu cepurīti!
- Džuljeta ir ar smalku seju un ādas krāsu kā baravikas cepurīte.
- Cepurītes virsmiziņa bekai ir sarkanīgi brūna un lēveraini stiepjas pāri malai.
- Pa virsu zemenēm uzspiež vēl mazliet krēma un uzliek mīklas cepurīti.
- Pēc koncerta dejas spēlēs māsas Dimantas & Cēsu Mednieku cepurīšu orķestris.