cepiens
cepiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cepiens | cepieni |
| Ģen. | cepiena | cepienu |
| Dat. | cepienam | cepieniem |
| Akuz. | cepienu | cepienus |
| Lok. | cepienā | cepienos |
1.Vienreizēja paveikta darbība → cept.
PiemēriMammiņa ar vienu cepienu prata parūpēties par visu ģimeni, tikai vīra ālēšanās un lielīšanās viņai negāja pie dūšas.
- Mammiņa ar vienu cepienu prata parūpēties par visu ģimeni, tikai vīra ālēšanās un lielīšanās viņai negāja pie dūšas.
1.1.Tas, kas vienā reizē izcepts vai cepams (parasti maize).
PiemēriIemet abrā apaļo ierauga kunci, pārpalikumu no iepriekšējā cepiena, un metas ar lielo menti klapēt.
- Iemet abrā apaļo ierauga kunci, pārpalikumu no iepriekšējā cepiena, un metas ar lielo menti klapēt.
- Un meitenes aiz letes vienmēr laipni pastāsta, kurš svaigs, kurš vakardiens cepiens.
- Olga sarka un slavēja papuča cepienu — to ēzdams, cilvēks varot katru jēgu pazaudēt.
- Ap Jēkabiem sākas labības pļauja un Jēkabdienā varēja likt galdā pirmo jaunās maizes cepienu.
2.pārnestā nozīmē Satraukums, neapmierinātība (par ko).
PiemēriCepiens gan laikam jau par neko.
- Cepiens gan laikam jau par neko.
- Lai arī cepiens it kā ir par to, ka tiek ievazāts gan šis, gan arī daudzi citi svešvārdi, kas nebūt nenozīmē, ka tas ir slikti, bet tajā pat laikā starp rindām var lasīt zemtekstu.
- Cepienam nav pamata.
- Par ko cepiens?
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit