būris
būris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | būris | būri |
| Ģen. | būra | būru |
| Dat. | būrim | būriem |
| Akuz. | būri | būrus |
| Lok. | būrī | būros |
1.Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; sprosts; krātiņš.
1.1.No dēļiem izgatavots (putnu) miteklis, ko parasti piestiprina pie koka stumbra.
Stabili vārdu savienojumiSesku būris.
- Sesku būris apvidvārds, kolokācija — kaste sesku ķeršanai
2.sarunvaloda Vārti (sporta spēlēs).
Avoti: LLVV, SLG, EH, RB
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apmeklētājiem ļoti iepatikās smēķējošais dzīvnieks un tie sāka būrī mest cigaretes.
- Par šiem mājdzīvniekiem nav jāuztraucas, ja tie būrī būs vieni.
- Tad nekad nevajadzēs putniņu ķert un bāzt būrī, pats ielidos.
- Vasarā no meža atnesam mellenes ar visām mētrām un ieliekam būrī.
- Var būrī piestiprināt mazu caurulītes gabaliņu, bet ne pie laktas.