būrītis
būrītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | būrītis | būrīši |
| Ģen. | būrīša | būrīšu |
| Dat. | būrītim | būrīšiem |
| Akuz. | būrīti | būrīšus |
| Lok. | būrītī | būrīšos |
1.No dēļiem izgatavota vai koka klucī izdobta neliela putnu mītne.
Avoti: KnV, Tv01
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atsevišķas būrīšu kontroles tika veiktas 1986.-1994. gados trīs citos parauglaukumos.
- Kad putnu būrīša detaļas sagatavotas, var ķerties pie būrīša salikšanas.
- Putnam ļoti patīk savā būrītī, kur tas vienmēr priecīgi atgriežas.
- Pārgājiens putnu vērošanai, putnu būrīšu darināšana svīrēm un dižraibajam dzenim.
- Visi dzīvo kaut kādos stereotipos, standartos, rāmīšos, būrīšos.