bēgšus
bēgšus apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Norāda, ka darbību veic bēgot – steidzīgi, vairoties, slēpjoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gintam neatlika nekas cits, kā gluži līdzīgi glābties bēgšus.
- Bēgšus gribējās bēgt no kļūmīgās krievu baznīcas, tomēr saglabāju aukstu prātu.
- Žīds atjūdz zirģeli un domā bēgšus aizbēgt, bet aita žīdam mugurā un žīds nevar ne kustēt.
- Tagad ar sainīšiem priecīgi pukstošu sirdi viņš tuvojās mājai, no kuras reiz bija bēgšus galīgi sagrauts aizgājis.
- Tad bēgšus izbēg ārā.