burt | Tēzaurs

burt

burt 1. konjugācijas darbības vārds

1.intransitīvs Veikt maģisku darbību, lai iegūtu sev vai citam kādu labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu u. tml.

Buramie vārdi — vārdu savienojums, kam piedēvē maģisku spēku.

Burt augšā apvidvārds — modināt.

2.poētiska stilistiskā nokrāsa, transitīvs Radīt, īstenot (ko skaistu, cildenu, vēlamu).

3.Senāk iegriezt biškokā vai robežu kokā īpašuma zīmi, lai ar to aizsargātu no zagļiem.

Avoti: LLVV, LE