buršķis
buršķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | buršķis | buršķi |
| Ģen. | buršķa | buršķu |
| Dat. | buršķim | buršķiem |
| Akuz. | buršķi | buršķus |
| Lok. | buršķī | buršķos |
Liels, pēkšņs troksnis, burkšķis.
Avoti: KnG