bunkuris
bunkuris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bunkuris | bunkuri |
Ģen. | bunkura | bunkuru |
Dat. | bunkurim | bunkuriem |
Akuz. | bunkuri | bunkurus |
Lok. | bunkurī | bunkuros |
1.Blindāža.
2.Tilpne, tvertne labības kombaina graudu sabiršanai.
3.Kuģa ogļu apcirknis; bunkurs.
Avoti: KiV, LME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iebraucot savu gravicapu bunkurī , tur pārsvarā tiem darboņiem
- Pils bija ministrijas neatceros kuras tipa bunkuris kara gadijuma
- Bija tādas grupas , kas palika uz vietas , izmantoja vietējo radinieku , ģimeņu atbalstu , ierakās bunkurī , kuru agri vai vēlu izsekoja , atrada , aplenca , saspridzināja
- Un realitāte ir baisa mīļā jahta Medusa ir viena vienīga dēlīšu kaudze okeāna dzelmē , paši atrodaties kaut kādā pamestā bunkurī bez neviena ieroča pat konservbundžu attaisāmā un dakšiņas nav , un vēl kompānijas pēc šejieni par atpūtas vietu ir izvēlējušies pāris skeleti
- tas pats liigatnes bunkuris - uz vinju aarzemnieki skrien bariem.