bulla1
bulla sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bulla | bullas |
| Ģen. | bullas | bullu |
| Dat. | bullai | bullām |
| Akuz. | bullu | bullas |
| Lok. | bullā | bullās |
1.Ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums.
2.vēsturisks Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk – arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi.
Stabili vārdu savienojumiZelta bulla.
- Zelta bulla vēsturisks, vārdkoptermins — 1. Svarīgs Romas pāvesta vai kāda viduslaika valdnieka izdots dokumentus, kam tika pievienots zelta zīmogs2. Kārļa IV (1355.--1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam
Avoti: LLVV, EV, JtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bulla bija domāta mūka Fulko darbības atbalstam Latvijas un Igaunijas teritorijā.
- Viņš izveidoja Svētā kapa kanonu ordeni, ko apstiprināja ar pāvesta bullu.
- Ar šo bullu Gradeca tika pasludināta par karaļa brīvo pilsētu.
- ViĦš vairākkārtīgi ieteica pretinieka sūtĦu pārtveršanu un/ vai vēstuĜu vai bullu nolaupīšanu.
- 1252. gadā pāvests Inocents IV izdod bullu, kas atļauj Inkvizīcijai spīdzināt ķecerus.