brīnums
brīnums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brīnums | brīnumi |
| Ģen. | brīnuma | brīnumu |
| Dat. | brīnumam | brīnumiem |
| Akuz. | brīnumu | brīnumus |
| Lok. | brīnumā | brīnumos |
1.Fantastisks notikums, kas norisinās pārdabisku spēku ietekmē.
PiemēriDievs vēlas, lai tu piedalītos brīnumā, ko Viņš veic tavā dzīvē.
- Dievs vēlas, lai tu piedalītos brīnumā, ko Viņš veic tavā dzīvē.
- Brīnums jums vajadzīgs par katru cenu — kā pierādījums, ka Konrādam piemīt pārdabiskas spējas, un tad viss būtu bijis kārtībā, ar visu jūs būtu bijuši apmierināti.
- Jēzus darīja brīnumus.
- Burvestību brīdis un brīnumu brīdis.
Stabili vārdu savienojumiBrīnuma zīmes. Brīnumu pasakas.
- Brīnuma zīmes frazēma — uzskatāmi norādījumi, kas it kā apliecina brīnuma piepildīšanos tagadnē vai nākotnē
- Brīnumu pasakas kolokācija — pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Priekšmets, kam ir neparastas spējas, īpašības.
2.Ļoti neparasts, ārkārtējs notikums, parādība.
PiemēriPatiešām jaunā Baltijas valstu vēsture ir brīnums.
- Patiešām jaunā Baltijas valstu vēsture ir brīnums.
- — Ar veciem cilvēkiem atgadās visādi brīnumi.
Stabili vārdu savienojumiBrīnuma darbi. Brīnumu lietas. Zili brīnumi.
- Brīnuma darbi sarunvaloda, frazēma — brīnumaini, neticami notikumi
- Brīnumu lietas frazēma — neparasti, neticami notikumi, fakti
- Zili brīnumi; debesu brīnumi; dieva brīnumi; zili zaļi brīnumi; debess brīnumi frazēma — ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības
3.Kāds iepriekš neredzēts priekšmets vai parādība, kas izraisa apbrīnu, sajūsmu vai pārsteigumu.
PiemēriStingu seju viņas blenza uz kādu kulinārijas brīnumu un bez skaņas kustināja lūpas.
- Stingu seju viņas blenza uz kādu kulinārijas brīnumu un bez skaņas kustināja lūpas.
- Mazajam viss bija brīnums, viņš staipījās mātei pie rokas uz visām pusēm, galvu riņķeniski griezdams.
- Mareuss stāstīja arī par citiem meža brīnumiem.
4.parasti formā: daudzskaitlis Pārdzīvojums, kas saistīts ar ļoti lielu, pārsteigumu, izbrīnu; ļoti liels pārsteigums.
Piemēri— Man brīnums, ka tu tik pēkšņi toreiz pazudi no mūsu apvāršņa.
- — Man brīnums, ka tu tik pēkšņi toreiz pazudi no mūsu apvāršņa.
- — Lina aiz brīnumiem atkrita atpakaļ un jautājoši paskatījās Sandrā.
- Kaut ko tādu redzot, ārstam esot mēmam aiz brīnumiem jāpaliek.
- Kad viņš rīta svārkos nokāpa pa kāpnēm un atvēra durvis, vecajam Magoņu Ritulim no brīnumiem mute palika vaļā.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) par brīnumu. Tavu brīnumu!; To brīnumu!
- (Kā) par brīnumu idioma — negaidīti, neparasti, pretstatā gaidītajam, parastajam
- Tavu brīnumu!; To brīnumu! frazeoloģisms — saka par ko ļoti neparastu, dīvainu, kas rada lielu pārsteigumu
Avoti: LLVV, KV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit