bruceklis
bruceklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bruceklis | brucekļi |
| Ģen. | brucekļa | brucekļu |
| Dat. | bruceklim | brucekļiem |
| Akuz. | brucekli | brucekļus |
| Lok. | bruceklī | brucekļos |
1.Galoda (parasti izkapts asināšanai).
2.Lietai nederīgs cilvēks, "piektais ritenis".
3.Tas, kas brucina ko lejup.
4.Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
5.Kaseklis.
6.Tas, kas ir noslīdējis, nobrucis (piemēram, dzija no spoles).
Avoti: LLVV, SiV, ViV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bezvējā bija dzirdami soļi, salīkusi, šircī rokas slaucīdama, nāca vecāmāte, jau pa gabalu uzstājīgi padomu dodama: " Ja labi negriež, pag, še, te būs bruceklis!"