bruģis1
bruģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bruģis | bruģi |
| Ģen. | bruģa | bruģu |
| Dat. | bruģim | bruģiem |
| Akuz. | bruģi | bruģus |
| Lok. | bruģī | bruģos |
1.Braucamās daļas pārklājums ar akmeņiem (piemēram, ielai, ceļam).
Stabili vārdu savienojumiBruģa kungs. Bruģu tiesa; bruģa tiesa.
- Bruģa kungs — bruģa tiesas tiesnesis
- Bruģu tiesa; bruģa tiesa vēsturisks — kārtības tiesa (Vidzemē 1668.-1889. g.), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā; kārtības tiesa
2.apvidvārds Ceļam dūkstī uzmesta žagaru, akmeņu un grants sega tilta vietā.
3.apvidvārds Gruži, atkritumi, saslaukas.
4.apvidvārds Kabenis (zvejas tīkls).
Avoti: LLVV, LE, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zonās, kur nenotiks būvdarbi, vistuvākajā laikā sāks ieklāt bruģi.
- Lielās un Akadēmijas ielu krustojumā celtnieki atraduši veselu pirmskara bruģa kārtu.
- Iedomājaties, cik daudz vēsturisko personu ir staigājuši pa šo bruģi?
- Vēstīts, ka pirmdien no rīta kāda cita automašīna iesprūda bruģī.
- Nepieciešams rūpīgi noblietēt smilšu kārtu, lai bruģis nenosēstos brīvajās vietās.