bruģēt
bruģēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | bruģēju | bruģējam | bruģēju | bruģējām | bruģēšu | bruģēsim |
| 2. pers. | bruģē | bruģējat | bruģēji | bruģējāt | bruģēsi | bruģēsiet, bruģēsit |
| 3. pers. | bruģē | bruģēja | bruģēs | |||
Pavēles izteiksme: bruģē (vsk. 2. pers.), bruģējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: bruģējot (tag.), bruģēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: bruģētu
Vajadzības izteiksme: jābruģē
Pārklāt, nostiprināt (ceļu, ielu, laukumu), parasti ar akmeņiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pagalma priekšējo daļu bieži bruģēja, bet dziļākajā daļā bija dārzs.
- Bet ne jau katra šo ceļu bruģē ar dārgiem modes zīmoliem.
- Ir izveidots bruģēts laukums ar šindeļu jumtu tirdzniecības vietām - nojumēm.
- Aizmirstot, ka ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli.
- Šovasar plānots arī bruģēt celiņu no žoga vārtiņiem līdz bērnudārza ieejai.