briesmonis
briesmonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | briesmonis | briesmoņi |
| Ģen. | briesmoņa | briesmoņu |
| Dat. | briesmonim | briesmoņiem |
| Akuz. | briesmoni | briesmoņus |
| Lok. | briesmonī | briesmoņos |
1.Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne.
2.Tas, kas izraisa, iedveš bailes, šausmas; tas, kas izskatās briesmīgs.
2.1.apvidvārds Liels, dusmīgs dzīvnieks.
3.Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Policists tāpat ziņojis, ka ūdenī mītošo briesmoni kāds grasās medīt.
- Un reizēm es var būt arī briesmonis, niķīgs un spītīgs...
- Šajā ezerā, pēc stāstnieku vārdiem, arī dzīvo Lohnesa briesmonis.
- Vecākiem bērniem mēģiniet paskaidrot, ka patiesībā tie briesmoņi nemaz neeksistē.
- Semam jau rit septītais gads, bet viņam visur rēgojas briesmoņi.