brīnums
brīnums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brīnums | brīnumi |
| Ģen. | brīnuma | brīnumu |
| Dat. | brīnumam | brīnumiem |
| Akuz. | brīnumu | brīnumus |
| Lok. | brīnumā | brīnumos |
1.Fantastisks notikums, kas norisinās pārdabisku spēku ietekmē.
PiemēriDievs vēlas, lai tu piedalītos brīnumā, ko Viņš veic tavā dzīvē.
- Dievs vēlas, lai tu piedalītos brīnumā, ko Viņš veic tavā dzīvē.
- Brīnums jums vajadzīgs par katru cenu — kā pierādījums, ka Konrādam piemīt pārdabiskas spējas, un tad viss būtu bijis kārtībā, ar visu jūs būtu bijuši apmierināti.
- Jēzus darīja brīnumus.
- Burvestību brīdis un brīnumu brīdis.
Stabili vārdu savienojumiBrīnuma zīmes. Brīnumu pasakas.
- Brīnuma zīmes frazēma — uzskatāmi norādījumi, kas it kā apliecina brīnuma piepildīšanos tagadnē vai nākotnē
- Brīnumu pasakas kolokācija — pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Priekšmets, kam ir neparastas spējas, īpašības.
2.Ļoti neparasts, ārkārtējs notikums, parādība.
PiemēriPatiešām jaunā Baltijas valstu vēsture ir brīnums.
- Patiešām jaunā Baltijas valstu vēsture ir brīnums.
- — Ar veciem cilvēkiem atgadās visādi brīnumi.
Stabili vārdu savienojumiBrīnuma darbi. Brīnumu lietas.
- Brīnuma darbi sarunvaloda, frazēma — brīnumaini, neticami notikumi
- Brīnumu lietas frazēma — neparasti, neticami notikumi, fakti
- Zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi — ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības
- Zili brīnumi; debesu brīnumi; dieva brīnumi frazēma — kaut kas ļoti neparasts, neticams, negaidīts, neiedomājams
3.Kāds iepriekš neredzēts priekšmets vai parādība, kas izraisa apbrīnu, sajūsmu vai pārsteigumu.
PiemēriStingu seju viņas blenza uz kādu kulinārijas brīnumu un bez skaņas kustināja lūpas.
- Stingu seju viņas blenza uz kādu kulinārijas brīnumu un bez skaņas kustināja lūpas.
- Mazajam viss bija brīnums, viņš staipījās mātei pie rokas uz visām pusēm, galvu riņķeniski griezdams.
- Mareuss stāstīja arī par citiem meža brīnumiem.
4.parasti formā: daudzskaitlis Pārdzīvojums, kas saistīts ar ļoti lielu, pārsteigumu, izbrīnu; ļoti liels pārsteigums.
Piemēri— Man brīnums, ka tu tik pēkšņi toreiz pazudi no mūsu apvāršņa.
- — Man brīnums, ka tu tik pēkšņi toreiz pazudi no mūsu apvāršņa.
- — Lina aiz brīnumiem atkrita atpakaļ un jautājoši paskatījās Sandrā.
- Kaut ko tādu redzot, ārstam esot mēmam aiz brīnumiem jāpaliek.
- Kad viņš rīta svārkos nokāpa pa kāpnēm un atvēra durvis, vecajam Magoņu Ritulim no brīnumiem mute palika vaļā.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) par brīnumu. Tavu (arī to) brīnumu!
- (Kā) par brīnumu idioma — negaidīti, neparasti, pretstatā gaidītajam, parastajam
- Tavu (arī to) brīnumu! frazeoloģisms — saka par ko ļoti neparastu, dīvainu, kas rada lielu pārsteigumu
Avoti: LLVV, KV, T
Korpusa piemēri:šeit