brēkulis
brēkulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brēkulis | brēkuļi |
| Ģen. | brēkuļa | brēkuļu |
| Dat. | brēkulim | brēkuļiem |
| Akuz. | brēkuli | brēkuļus |
| Lok. | brēkulī | brēkuļos |
brēkule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brēkule | brēkules |
| Ģen. | brēkules | brēkuļu |
| Dat. | brēkulei | brēkulēm |
| Akuz. | brēkuli | brēkules |
| Lok. | brēkulē | brēkulēs |
Mazs bērns (parasti zīdainis), kas bieži raud; raudošs bērns.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tādi miesas cilnīši, ar ko būs jābaro mazie brēkuļi?
- Emocijas aparātiņš nolasa, ja to novieto apmēram pusmetra attālumā no brēkuļa.
- – Tas ir mans brēkulis ķikuts, – kungs iepazīstina.
- Galu galā ir vēl viens — kaut arī vulgārs variants, kā atsvabināties no brēkuļa.
- un aklā brēkuļa seja