brēkuļot
brēkuļot apvidvārds
Tēlot brēkuli, bļauri; bļaut, raudāt.
Avoti: ME, VeAT
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad Gints un Roberta, rokās sadevušies, no kāpnīšu augšgala lēca ārā pa durvīm, ābolvīra sieva skaļi brēkuļoja, ka vīrs izniekojis visu viņas šīs vasaras darbu.
- Vai arī saprata pārāk labi un baidījās, ka tie, kas mūždien darījuši pāri citiem, tagad, izlasot šos tekstus, var sākt brēkuļot, ka beidzot tiek aizskarti paši.
- Bet pie upes vecmāte bija iznākusi tāpēc, ka lielmātes bērns bija piedzimis nedzīvs un vecmātei nācās izmēģināt tautas medicīnas visupēdējo līdzekli: uz mirkli iemērkt jaunpiedzimušo ledainā ūdenī — ja nu no pēkšņā šoka viņš atdzīvojas un sāk brēkuļot.
- Bet daļa ļaužu par šo saprātīgo pilskalna atbrīvošanas iesākumu jau sākuši skaļi brēkuļot.
- Šī ir aizgājusī paaudze, tāpat kā viena daļa okupantu, tie, kas brēkuļoja savā laikā pie Brīvības pieminekļa.