brāķis1
brāķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brāķis | brāķi |
| Ģen. | brāķa | brāķu |
| Dat. | brāķim | brāķiem |
| Akuz. | brāķi | brāķus |
| Lok. | brāķī | brāķos |
1.Zemas kvalitātes ražojums, prece (ar defektiem, bojājumiem); ražojums, kas neatbilst noteiktām normām, prasībām.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Standartam neatbilstošs, zemas kvalitātes.
2.apvidvārds Cilvēks, kas sabiedrības vērtējumā tiek atzīts par neatbilstošu pozitīviem morāli ētiskiem kritērijiem.
Avoti: LLVV, LivP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nesen ieviestā dubultā kvalitātes kontrole palīdz izvairīties no brāķa darba procesā.
- Markas vērtību var būtiski mainīt arī kāds tipogrāfijas brāķis vai defekts.
- Radīsies vēlme slēpt brāķus, kuru sekas atklāsim tikai vēlāk. “
- Pašvaldības izpilddirektors Jānis Kalinka skaidroja, ka brāķis pamazām tiek novērsts.
- Kad tiku pie kārotā “ Zorkija”, tas izrādījās brāķis.