brāķeris
brāķeris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brāķeris | brāķeri |
| Ģen. | brāķera | brāķeru |
| Dat. | brāķerim | brāķeriem |
| Akuz. | brāķeri | brāķerus |
| Lok. | brāķerī | brāķeros |
1.apvidvārds Kokmateriālu šķirotājs.
1.1.vēsturisks Senāk Hanzas pilsētu ierēdnis, kura uzdevums bija pārbaudīt ievesto preču labumu un to apliecināt ar zīmogu.
2.apvidvārds Paļātājs, pēlējs.
Avoti: LLVV, KnV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turklāt brāķera vērtējumā norādīts – 85 procenti nozāģēto koku ir bojāti.
- Ziemā bieži ģērbies puskažociņā, viņš izskatījās pēc brāķera vai uzpircēja.
- Eglons Spēks gāja no koru brāķeru reālisma uz literārismu, es no literārisma uz reālismu.
- Strādāja arī par linu brāķeri.
- Tāpēc strādāt ar šādu kontingentu jāmācās arī skolotājam," Dienai skaidro matemātikas un fizikas pasniedzējs Verners Brāķeris.