bokss1
bokss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bokss | boksi |
Ģen. | boksa | boksu |
Dat. | boksam | boksiem |
Akuz. | boksu | boksus |
Lok. | boksā | boksos |
Sporta veids – divcīņa ringā ar dūrēm speciālos cimdos.
PiemēriTomēr ar katru nākamo maču manī pieauga nepatika pret boksu.
- Tomēr ar katru nākamo maču manī pieauga nepatika pret boksu.
- Tētis sēdēja pie televizora un skatījās boksu.
- Mani vienmēr ir interesējis, kas tad ir krutāks – karate vai bokss?
- Boksa cimdus gan atpazinu.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit