blenzt
blenzt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | blenžu | blenžam | blenzu | blenzām | blenzīšu | blenzīsim |
| 2. pers. | blenz | blenžat | blenzi | blenzāt | blenzīsi | blenzīsiet, blenzīsit |
| 3. pers. | blenž | blenza | blenzīs | |||
Pavēles izteiksme: blenz (vsk. 2. pers.), blenziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blenžot (tag.), blenzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blenztu
Vajadzības izteiksme: jāblenž
1.Skatīties nekustīgi, parasti ilgi (vienā punktā).
2.Uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
3.sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa; formā: daudzskaitlis, noteiktā galotne, lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis (-ams, -ama, -āms, -āma) Acis. [T ]
Avoti: LLVV, Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Geji jau skrēja atpakaļ, bet es tikai stāvēju un blenzu.
- — Vika atmeta rokas uz abām pusēm un stingi blenza griestos.
- Un, blenzdams viņā, juta šo nekautrīgi reibinošo sievišķo spēku.
- Un, kad kāpu pa kāpnēm, visi blenza aiz brīnumiem.
- Cūkas ačtelēm debiliķis bija sācis cieši blenzt uz netālu sēdošo meiteni.