blēņa
blēņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blēņa | — |
| Ģen. | blēņas | — |
| Dat. | blēņai | — |
| Akuz. | blēņu | — |
| Lok. | blēņā | — |
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un gadījās, jā, gadījās arī pa kādai blēņai.
- Un kur tad vēl laiks kādai nerātnībai vai blēņai!
- Jo man jau pagaidām liekās, piedodiet, viena ļoti ļoti liela, nepārdomāta blēņa.
- A ro tika izslēgts jebkurš Ariānisma blēņa un nevajadzēja klāt rakstīt " mēs neticam".
- Tā blēņa bija tik milzīga, ka tas bija attaisnojami"," darba praksē dalās psiholoģe.