blamēties
blamēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | blamējos | blamējamies | blamējos | blamējāmies | blamēšos | blamēsimies |
| 2. pers. | blamējies | blamējaties | blamējies | blamējāties | blamēsies | blamēsieties, blamēsities |
| 3. pers. | blamējas | blamējās | blamēsies | |||
Pavēles izteiksme: blamējies (vsk. 2. pers.), blamējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blamējoties (tag.), blamēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blamētos
Vajadzības izteiksme: jāblamējas
Refl. → blamēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neiešu jau blamēties sava senča priekšā.
- Nomainīju Pegueot pret BMW, nav ko blamēties.
- A bet nu nē.. Tagad blamēsimies uz visu pasauli ar šo sūdu.. Neskan ne pēc kā, vārdi nekādi, šovs/horeogrāfija kā trešklasniekiem.
- Mūsu politiķi gribēja kulturēli blamēties, un to viņi panāca.
- Bet pirmais uzbrucējs - « referents» - bija skaudīgi blamējies, vajadzēja būt apdomīgākam. «