blamēt
blamēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | blamēju | blamējam | blamēju | blamējām | blamēšu | blamēsim |
| 2. pers. | blamē | blamējat | blamēji | blamējāt | blamēsi | blamēsiet, blamēsit |
| 3. pers. | blamē | blamēja | blamēs | |||
Pavēles izteiksme: blamē (vsk. 2. pers.), blamējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blamējot (tag.), blamēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blamētu
Vajadzības izteiksme: jāblamē
Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kālab partijas sekretārs tur ar miegaini diegainu runu blamē padomju valsti?
- Nelielies te, neklaigā, neblamē Eku māju.
- Tiešām nezinu vai maz ir vērts turpināt blamēt šo pat nezinu, kā to tagad, lai sauc – veco ziņu krātuvi vai kā?
- P.S. Esmu pievienojies VSK Noskrien, bet sacensībās nereģistrējos, kā šīs komandas dalībnieks ( nezināju un nezinu vai vispār finišēšu – ko blamēt komandu).
- Gribēju tikai, lai viņš nejūtas blamēts, ka mēs viņam esam uzspieduši magaziņas.