blīkšķēt
blīkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | blīkšķu | blīkšķam | blīkšķēju | blīkšķējām | blīkšķēšu | blīkšķēsim |
| 2. pers. | blīkšķi | blīkšķat | blīkšķēji | blīkšķējāt | blīkšķēsi | blīkšķēsiet, blīkšķēsit |
| 3. pers. | blīkšķ | blīkšķēja | blīkšķēs | |||
Pavēles izteiksme: blīkšķi (vsk. 2. pers.), blīkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blīkšķot (tag.), blīkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blīkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāblīkšķ
1.Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
2.Radīt šāviena, sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bija tik daudz lielu eksploziju un skaļu blīkšķu.
- Aug tā, ka blīkšķ, kā saka.
- – Bet kas tad tur kastē blīkšķ?
- Zobeni blīkšķ, knakstēdami cits pret citu.
- Uzsmaržo dūmi, priekša kaut kas klaudz un blīkšķ, skan it ka cilvēku balsis.