blīkšēt
blīkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | blīkšu | blīkšam | blīkšēju | blīkšējām | blīkšēšu | blīkšēsim |
| 2. pers. | blīkši | blīkšat | blīkšēji | blīkšējāt | blīkšēsi | blīkšēsiet, blīkšēsit |
| 3. pers. | blīkš | blīkšēja | blīkšēs | |||
Pavēles izteiksme: blīkši (vsk. 2. pers.), blīkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blīkšot (tag.), blīkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blīkšētu
Vajadzības izteiksme: jāblīkš
1.Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
2.Radīt šāviena, sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim.
3.apvidvārds Tukšas blēņas pļāpāt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Blīkš, blākš, čīks, čāks!
- Blīkš, blākš, un zila acs
- Pūķa kanāls: Blīkš!
- Blīkš un blākš!
- Blīkš!