blējiens
blējiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blējiens | blējieni |
| Ģen. | blējiena | blējienu |
| Dat. | blējienam | blējieniem |
| Akuz. | blējienu | blējienus |
| Lok. | blējienā | blējienos |
Īslaicīga vienreizēja skaņa → blēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Blējiens ik reizi pārslēdza manus domāšanas reģistrus uz nenopietnību.
- Un šajā brīdī notikuma norisē iejaucās šī vakara galvenā varone — izdzirdu viņas žēlos blējienus.
- Un tad atskan blējiens.
- Kopš draugi man uzdāvināja tālruņa aparātu ar kazas blējienam līdzīgu signālu, es vairs nespēju to uztvert lietišķi.
- Te pēkšņi Liams stāvēja trepju augšgalā ar sarkanu, šausmu pilnu seju, izdodams skaņu, kas izklausījās gandrīz pēc blējiena.