blēt
blēt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | blēju | blējam | blēju | blējām | blēšu | blēsim |
| 2. pers. | blēj | blējat | blēji | blējāt | blēsi | blēsiet, blēsit |
| 3. pers. | blēj | blēja | blēs | |||
Pavēles izteiksme: blēj (vsk. 2. pers.), blējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blējot (tag.), blēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blētu
Vajadzības izteiksme: jāblēj
Radīt īpatnējas balss skaņas (par aitām, kazām).
Stabili vārdu savienojumiBlēj kā aita.
- Blēj kā aita apvidvārds, frazēma — saka par ilgstošu, apnicīgu runāšanu
Avoti: LLVV, KnV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ķengurmāte nēsā somā savu mazuli, kūtī blēj tikko dzimušie jēriņi.
- Ar maigo ( lūdzu) un nicinoši nievājošo ( neblēj).
- Nē, suņi nekur nevaukšķ, govis nemauj, aitas neblēj.
- Jēri blēj, teļi īd, bet galvenais bija zirgi,
- - Sasiet, sasiet viņu vajag, - viens turpina blēt.