blēdis
blēdis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blēdis | blēži |
| Ģen. | blēža | blēžu |
| Dat. | blēdim | blēžiem |
| Akuz. | blēdi | blēžus |
| Lok. | blēdī | blēžos |
blēde sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blēde | blēdes |
| Ģen. | blēdes | blēžu |
| Dat. | blēdei | blēdēm |
| Akuz. | blēdi | blēdes |
| Lok. | blēdē | blēdēs |
1.Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu; krāpnieks.
Stabili vārdu savienojumiBlēžu romāns.
- Blēžu romāns vārdkoptermins — romāns par klaidoņu un dēkaiņu piedzīvojumiem, bieži sarakstīts pirmajā personā, radies 16. gs. Spānijā
1.1.humoristiska ekspresīvā nokrāsa Cilvēks, kas ar viltu, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visticamāk, galvenais blēdis turas tālāk no paša radītās jezgas.)
- Tos pašus cilvēkus jūs uzskatāt par blēžiem, sliņķiem un shēmotājiem.
- Labi sabloķējiet stūri, lai kāds blēdis nevar aizstumt jūsu motociklu.
- Tik laipni, ka beigās blēžu mūki vairs negribēja zagt naudu.
- Tas ir viss, ko es vecā blēža ģimenes labā varu darīt.