blēdīgums
Lietojuma biežums :
blēdīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blēdīgums | blēdīgumi |
| Ģen. | blēdīguma | blēdīgumu |
| Dat. | blēdīgumam | blēdīgumiem |
| Akuz. | blēdīgumu | blēdīgumus |
| Lok. | blēdīgumā | blēdīgumos |
Vispārināta īpašība → blēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Blēdīgums pats par sevi ir visai zemiska īpašība, toties lepnuma pamats ir gods un pašcieņa.
- Reti gadās redzēt, ka vienā tautā būtu apvienojies gan lepnuma, gan blēdīguma gars, jo tie viens otru izslēdz.
- Un Kazimiers stāstīja par ostu jūrnieku grēkiem, par vācu grāfu cietsirdību, par Gdaņskas tirgotāju blēdīgumu, par smalki viltotām relikvijām, ko redzējis ceļodams, Sodoma un Gomora tā pasaule, bet taisni tāpēc tik apburoša, žēl vienīgi, ka viņam pašam sniedz tik maz prieka.
- Kazimiers šos vareni pamatoto vārdu plūdus, kas knapi bija piesegti ar caurumainu labo nodomu lupatiņu, noklausījās, neko nesacīdams, un skatījās viņam acīs, un nez kāpēc atcerējās savus murgus, kuros bazilisks bija teicis, ka pats nevarot tam viņa draugam acīs ieskatīties; skaidrs, ka tas pinkuļotais bija domājis tieši Birontu un nevienu citu, jo neviena cita, kas līdzinātos draugam, Kazimieram tuvumā nav, un tagad, re, Kazimiers skatījās tieši Birontam acīs un juta vieglu nicinājumu, jo Bironts taču prasīja, lai viņš rīkojas nodevīgi un necienīgi, viņš redzēja visu blēdīgumu un iesīkstējušo vientulību, un bailes šo acu pelēkajā dziļumā, un redzēja arī to, ka Bironts, bez šaubām, runā ar viņu kā ar pēdīgo muļķi kuru domā pavisam viegli aptīt ap pirkstu, un tomēr Kazimiers nespēja viņu ienīst un par to niknojās pats uz sevi.
- Feldmanis savā varonī pārsteidzoši organiski apvieno Moljēra komēdijas rakstura aizkustinošo naivumu un blēdīgumu.