blēņoties
blēņoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | blēņojos | blēņojamies | blēņojos | blēņojāmies | blēņošos | blēņosimies |
| 2. pers. | blēņojies | blēņojaties | blēņojies | blēņojāties | blēņosies | blēņosieties, blēņosities |
| 3. pers. | blēņojas | blēņojās | blēņosies | |||
Pavēles izteiksme: blēņojies (vsk. 2. pers.), blēņojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blēņojoties (tag.), blēņošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blēņotos
Vajadzības izteiksme: jāblēņojas
1.Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
2.Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es mazliet blēņojos, bet cilvēks tur nav pielicis savu roku.
- Mēs šeit pastāvīgi blēņojāmies un spēlējām futbolu ar tukšām piena pakām.
- Viņi sargā, bet spēj arī blēņoties un nerātnības sastrādāt.
- "Aprīļa sākumā daba vēl reizēm blēņojas, tāpēc es ieteiktu nesteigties.
- Pietiek ālēties un blēņoties!