Paplašinātā meklēšana
Meklējam blēņoties.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (51):
- žargalāties Ākstīties, blēņoties.
- žārgalēties Ākstīties, blēņoties.
- žarglāties Ākstīties, blēņoties.
- žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties.
- žampuris Bērns, kas mīl blēņoties.
- pāšļot Burt, zintēt, blēņoties.
- pāšļoties Burties, zintēt, blēņoties.
- žeburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis; žaburis.
- žaburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis.
- palaidņoties Darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties.
- niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa; blēņoties (2).
- delverēties Dauzīties, plosīties; niekoties, blēņoties.
- kniķot Draiskoties, blēņoties.
- noblēņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēņoties.
- nodricēties Iztrakoties, izblēņoties.
- bokstēties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
- bokstīties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
- viekoties Jokoties, blēņoties, lakstoties.
- pabakstīties Kādu laiku niekoties, blēņoties.
- nokaitēties Kādu laiku spēlēties, blēņoties.
- noērmoties Kādu laiku visādi blēņoties.
- kacināt Ķircināt, kaitināt; niekoties, blēņoties.
- kairināties Ķircināties, niekoties, blēņoties.
- paāvīties Mazliet aušāties, blēņoties, darīt nedarbus.
- pagalēties Mazliet aušoties, blēņoties, koķetēt.
- pagaloties Mazliet aušoties, blēņoties, koķetēt.
- emuļoties Muļķoties, blēņoties.
- ģeķoties Muļķoties, tīšām runāt aplamības; ākstīties, blēņoties.
- pažārgalēties Nedaudz aušāties, blēņoties.
- paaušāties Nedaudz muļķoties, blēņoties.
- pamērķēties Nedaudz muļķoties, blēņoties.
- paķērināties Nedaudz, mazliet blēņoties, jokot.
- pablēņoties Neilgu laiku, mazliet blēņoties; arī paniekoties.
- paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; arī pablēņoties.
- žeburēties Niekoties, blēņoties; aušoties, draiskoties; žaburēties.
- žaburēties Niekoties, blēņoties; aušoties, draiskoties.
- pasažņaugties Padraiskoties, pablēņoties.
- blazdarēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties.
- blazderēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties.
- izkaitēties Pēc sirds patikas, pietiekoši izblēņoties, izspēlēties.
- izķekoties Pietiekami blēņoties, dzīt muļķīgus jokus, izsmieties.
- noākstīties Pietiekami jokoties, blēņoties, muļķoties.
- dauzelēties Plosīties, plūkties, blēņoties.
- žeburīgs Tāds, kas mēdz niekoties, blēņoties; aušīgs, draiskulīgs; žaburīgs.
- žaburīgs Tāds, kas mēdz niekoties, blēņoties; aušīgs, draiskulīgs.
- jaglīties Trakot, blēņoties; jagalēties.
- jagalēties Trakot, blēņoties.
- žeikoties Trakot, klaigāt, blēņoties.
- mošķoties Trokšņot, trakot, blēņoties, izlikties.
- čavāties Tūļāties, blēņoties, pļāpāt.
- gaisāklis Vieglprātīgs cilvēks, kas mīl blēņoties.
blēņoties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV