bioģeoķīmisks
Lietojuma biežums :
bioģeoķīmisks
Tāds, kas attiecas uz bioģeoķīmiju.
Stabili vārdu savienojumiBioģeoķīmiskā aprite. Bioģeoķīmiskās provinces.
Stabili vārdu savienojumi
- Bioģeoķīmiskā aprite vārdkoptermins — dzīvo organismu veidošanās, bojāejas un sadalīšanās procesu kopums, kas nosaka ķīmisko vielu apriti sistēmā "vide - dzīvie organismi - vide"
- Bioģeoķīmiskās provinces vārdkoptermins — Zemes virsmas apgabali, kuros viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī) ir palielināts vai samazināts.
Avoti: LD
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar savu pozīciju bioģeoķīmiskajos ciklos humuss ietekmē daudzus ekosistēmas procesus un norises, piemēram, veģetāciju, meža zemsedzes sugu reģenerācijas ātrumu, meža produktivitāti un nedzīvās zemsegas kvalitāti ( Ponge & chevalier, 2006).
- Kaut gan jonu šķidrumi samazina gaisa piesārņojuma risku, tomēr to nonākšana ūdens ekosistēmās var radīt: 1) smagu ūdens piesārņojumu, izraisot atsevišķu organismu mirstību un izmainīt to demogrāfiskā pieauguma ātrumus, 2) izmainīt bioģeoķīmiskos procesus un bioakumulāciju augstākos barības ķēdes līmeņos.
- 1) Okeāna produktīvajos rajonos noskaidrot šo rajonu nozīmību, apmērus, izcelsmes mehānismus un mainību, kā arī metodes rajonu noteikšanai un novērošanai; 2) Pievērst vairāk uzmanības atsevišķu sugu izpētei, noskaidrojot to vietu vidē un populācijā, izzinot organisma dzīves ciklu un bioķīmiskās adaptācijas molekulārā līmenī; 3) Apzināt zooplanktona nozīmi bioģeoķīmiskajos ciklos, nosakot organiskās vielas ceļus, izšķīdušā organiskā oglekļa producēšanas mehānismus, izveidojot modeļus bioģeoķīmisko ciklu izpratnei saistībā ar barības ķēdi.
- Neofīti ekosistēmu struktūru un funkcijas maina, ietekmējot bioģeoķīmiskos ciklus, barības vielu apriti un ekoloģiskos apstākļus ( biotiskos, abiotiskos) tajās ( Ehrenfeld, 2010), piemēram, mainot augsnes struktūru un sastāvu ( Steinberg et al., 1997), patērējot vairāk barības vielu ( Ehrenfeld, 2010), u. c. Piemēram, neofītiem Bromus tectorum L. vai Centaurea solstitialis L. ir daudz dziļāka sakņu sistēma nekā to sabiedrību augiem, kurās tie ieviešas, līdz ar to šīs sugas spēj veiksmīgāk pielāgoties jaunajiem vides apstākļiem, vienlaicīgi arī mainot augsnes mitruma pakāpi ( Rejmánek et al., 2005).
- 4.1.2.6. ietekmi uz bioģeoķīmiskajiem cikliem, īpaši oglekļa un slāpekļa apriti;