bioģeoķīmija joma: ģeoloģija
bioģeoķīmija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | bioģeoķīmija |
| Ģen. | bioģeoķīmijas |
| Dat. | bioģeoķīmijai |
| Akuz. | bioģeoķīmiju |
| Lok. | bioģeoķīmijā |
Ģeoķīmijas nozare, kurā pēta dzīvības procesu ietekmi uz ķīmisko elementu sadalījumu un migrāciju Zemes garozā.
Avoti: ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 8.2.6. ietekme uz bioģeoķīmiju ( bioģeoķīmiskajiem cikliem), īpaši oglekļa un slāpekļa pārstrādi, organiskajām vielām sadaloties augsnē;
- 8. 1 1.2.4. ietekme uz bioģeoķīmiju ( bioģeoķīmiskajiem cikliem), arī oglekļa un slāpekļa cikliem, saistīta ar pārmaiņām, kas skar organisko vielu sadalīšanos augsnē;
- Vernadskis ir viens no bioģeoķīmijas pamatlicējiem.
- Krievu zinātnieks, viens no ģeoķīmijas, bioģeoķīmijas un radioģeoloģijas dibinātājiem Vladimirs Vernadskis ( Владимир И. Вернадский) tolaik raksturoja, ka pirmo reizi Zemes vēsturē cilvēks ir apzinājis un aptvēris visu biosfēru, pabeidzot planētas kartēšanu, un kolonizējis visu tās virsmu; cilvēce ir kļuvusi par vienotu kopumu Zemes dzīvē.
- Pēc vairāku gadu ilgiem pētījumiem fraņču mineralogi Arnolds Rišārs un Pjērs Eskoljē guvuši zināšanas, kas varētu kļūt par pamatu jaunai zinātnei - bioģeoķīmijai .