biktstēvs
biktstēvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: reliģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | biktstēvs | biktstēvi |
| Ģen. | biktstēva | biktstēvu |
| Dat. | biktstēvam | biktstēviem |
| Akuz. | biktstēvu | biktstēvus |
| Lok. | biktstēvā | biktstēvos |
Katoļu priesteris, kas sēdēdams biktskrēslā uzklausa grēksūdzi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Partorgam, manuprāt, pienākas tāda kā biktstēva loma, vai.
- Biktstēvu aizbildnis ir svētais Nepomuks, kurš dzīvoja Čehijā.
- Septiņus gadus viņa man šķita tik bezgrēcīga, ka derēja vienīgi par biktstēvu.
- Vai tad biktstēvam bieži iznāk atrauties no klausules?
- Paklau, nesāc tik bargi, es jūtos kā pie biktstēva.