biktēt
biktēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: reliģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | biktēju | biktējam | biktēju | biktējām | biktēšu | biktēsim |
| 2. pers. | biktē | biktējat | biktēji | biktējāt | biktēsi | biktēsiet, biktēsit |
| 3. pers. | biktē | biktēja | biktēs | |||
Pavēles izteiksme: biktē (vsk. 2. pers.), biktējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: biktējot (tag.), biktēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: biktētu
Vajadzības izteiksme: jābiktē
Uzklausīt, iztaujāt grēksūdzē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kādas divas trīs stundas biktējis.
- «Vai jums varbūt ir vēl kāds grēks uz sirds, ko jūs gribētu man atzīties un biktēt?»
- Viņš biktēja cilvēkus pa divi trīs stundām
- Bet es tev soku , ka gadeisīs tai , ka tu biktēsi voi nu smogi slymū , voi kaidu bārnu , un pēkšņi konstatēsi , ka tovs penitents ir daudz svāt ks par tevi , bet st v tovā prīškā uz celim