benīte
Lietojuma biežums :
benīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | benīte | benītes |
| Ģen. | benītes | benīšu |
| Dat. | benītei | benītēm |
| Akuz. | benīti | benītes |
| Lok. | benītē | benītēs |
Berete, kapuce – apaļa cepure bez malām; bene.
Avoti: LE
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tinces sarunas partnerim benītes nebija, toties bija spilgta ebreja seja.
- Divas ūdenspiles, kam galvā uzmauktas adītas benītes, mugurā plati vamži, bet bikšu stakles nokarājas līdz ceļgaliem.
- Kustējās viņš vingri, seja bija gluda un sārta, kailo galvvidu ar pagarām sirmo matu nomalēm sedza tāda kā ortodoksālo jūdu benīte.
- Tur iezīmējās koku lapotnes atspīdums, iemirdzējās pilsētas gaismu ņirba, un Rozai Borisovnai šķita, ka viņa apstājusies pie spoži apgaismotiem liela nama logiem, iekšā dejo kāzinieki, deg kristāla lukturi, mazām benītēm cepuroti, peisakoti puiši pūš klarnetes, dejā priecīgi griežas tantes Cipa un Heļa ar tēvočiem Moiši un Isju, un re, kur viņas tētis Boriss un mamma Hilda.
- D grupā uzvarēja Zigurda Karola audzēkne Laine Šarkūne, otrajā un trešajā vietā atstājot Irēnas Vītolas trenētās sportistes Kati Benīti un Sintiju Kalupnieci.