belzējiens
belzējiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | belzējiens | belzējieni |
| Ģen. | belzējiena | belzējienu |
| Dat. | belzējienam | belzējieniem |
| Akuz. | belzējienu | belzējienus |
| Lok. | belzējienā | belzējienos |
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- saīdzis par cūkas caur ausīm ejošo kviekšanu , viņš durvis ar sparu atgrūda vaļā un pacēla cirvi , lai kustoni , ja tas dotos ārā , ar apreibinošu belzējienu nospertu gar zemi