bekot
bekot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | bekoju | bekojam | bekoju | bekojām | bekošu | bekosim |
| 2. pers. | beko | bekojat | bekoji | bekojāt | bekosi | bekosiet, bekosit |
| 3. pers. | beko | bekoja | bekos | |||
Pavēles izteiksme: beko (vsk. 2. pers.), bekojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: bekojot (tag.), bekošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: bekotu
Vajadzības izteiksme: jābeko
1.Lasīt bekas; sēņot.
Stabili vārdu savienojumiEj bekot!
- Ej bekot! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu
Avoti: LLVV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- es būtu nospļāvies, lai iet bekot, būtu gājis prom.
- Viņš, kopā ar savu dzīvesbiedri Agru Kalniņu dodas bekot.
- Visādas nāves un bailes no briesmīgām kaitēm var iet bekot.
- Lai puikas iet bekot, viņām labi divām vien.
- Sūtīsim viņas bekot un nereaģēsim uz to piekrāsotās miesas kārdinājumiem.