barbars
barbars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | barbars | barbari |
| Ģen. | barbara | barbaru |
| Dat. | barbaram | barbariem |
| Akuz. | barbaru | barbarus |
| Lok. | barbarā | barbaros |
1.Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls cilvēks.
2.vēsturisks Senajiem grieķiem cilvēks, kas nav grieķis; senajiem romiešiem – cilvēks, kas nav grieķis vai romietis.
Stabili vārdu savienojumiBarbaru mākslas periods. Barbaru tiesības.
- Barbaru mākslas periods kolokācija — laikposms Rietumeiropā apmēram no 5. līdz 8. gs., kad sagrautās Romas kultūru nomainīja barbaru tautu kultūra un māksla izpaudās gandrīz vienīgi ornamentos, kas rotāja amatnieku darinājumus
- Barbaru tiesības kolokācija — ģermāņu paražu tiesību kodifikācijas, kas radušās 5.-9. gs. barbaru valstīs, barbaru likumi
3.apvidvārds Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum").
Avoti: LLVV, ĒiV, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Mēs taču nemākam latīņu valodu, tāpat viņu barbaru izloksni.
- Grieķi atzina savas parādsaistības, bet strikti nošķīra sevi no barbariem.
- Tagad viņi sevi definēja kā pretstatu barbariem – proti, svešzemniekiem.
- Seno ķīniešu rokrakstos čau-čau minēti kā tatāru vai barbaru suņi.
- Kopā ar Barbaru Hendriksu un Džesī Normanu ierakstītas " Forē Melodijas".