barbarisms
barbarisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | barbarisms | barbarismi |
| Ģen. | barbarisma | barbarismu |
| Dat. | barbarismam | barbarismiem |
| Akuz. | barbarismu | barbarismus |
| Lok. | barbarismā | barbarismos |
barb. saīsinājums; joma: valodniecība
1.parasti formā: vienskaitlis Rupjība, nežēlīgums, arī nekulturālība.
2.joma: valodniecība Leksisks aizguvums, kuru aizguvējvalodas sistēmā izjūt kā svešķermeni, kas neiederas literārajā resp. koptajā valodā, kur tā vietā ir cits vārds.
3.parasti formā: vienskaitlis Otrā no trim cilvēku sabiedrības attīstības pakāpēm (mežonība, barbarisms, civilizācija).
Avoti: LLVV, VsV, EV, Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Baznīca piedzīvoja pēckara barbarismu, padomju laika necieņu, pat naidu.
- Arī Teodors Adorno taču teica, ka liriskā dzeja pēc Aušvicas ir barbarisms.
- Līdzīgā veidā arī sociālistiskā reālisma pieminekļi ir nesenās kultūras – un barbarisma – liecinieki.
- Mēs aicinām Rīgas mēru rīkoties nekavējoties un noskaidrot, kurš atbildīgs par šo barbarisma aktu.
- Sanitārā inspekcija šausminājās par ateju neandertālo barbarismu.