balodains
balodains īpašības vārds; sarunvalodaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | balodains | balodaini |
| Ģen. | balodaina | balodainu |
| Dat. | balodainam | balodainiem |
| Akuz. | balodainu | balodainus |
| Lok. | balodainā | balodainos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| balodaina | balodainas |
| balodainas | balodainu |
| balodainai | balodainām |
| balodainu | balodainas |
| balodainā | balodainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | balodainais | balodainie |
| Ģen. | balodainā | balodaino |
| Dat. | balodainajam | balodainajiem |
| Akuz. | balodaino | balodainos |
| Lok. | balodainajā | balodainajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| balodainā | balodainās |
| balodainās | balodaino |
| balodainajai | balodainajām |
| balodaino | balodainās |
| balodainajā | balodainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Baložkrāsas, zilgans.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo, lai arī abi bija daiļi, izskatīgi, sevišķi jau tas vīrietis, Jons Izidors Norvaiša, glītā huzāru rotmistra uniformā ar zelta apšuvēm un zeltainiem, cirtainiem matiem, tik kupliem, ka mierīgi varēja iztikt bez parūkas, kas pieklātos viņa rangam, ar skaistiem vaibstiem, biezām, jutekliskām lūpām un siltām brūnām acīm, kuras, šķiet, glāstīja visu, kam pārslīdēja viņa skatiens, – visu, tikai ne savu sievu, kura arī nepavisam nebija neglītene, arī daiļa, pelēki zaļganām acīm un rūpīgi veidotu sasuku, ar moderni savirpinātām cirtām uz pieres un augstu mežģīņu fontanžu, tērpusies ikdienišķā, taču pēc modes pašūtā, balodainā tafta kleitā un istabas apmetnī, un kura būtu bijusi pavisam skaista sieviete, ja tikai starp uzacīm jau nebūtu ievilkusies stāva rieva un ja lūpu kaktiņi nebūtu nosvērušies lejup, vēstot par iesīkstējušu īgnumu, kas vēl nav rotājis nevienu sievieti pasaulē.
- katru reizi arvien greznāk un skaistāk un divreiz vienu un to pašu mugurā nevilka, jo tas nebija gana smalki – un kā lai būtu, ja vienu dienu modē bija balodains zīds, citu dienu – papagaiļu krāsas, bet trešajā – putna piena krāsā, un visiem palīdzēja frizieri un ģērbēji, pērļu vietā nāca dimanti, bet vāverādiņas aizstāja sabuļi, sermuliņi un no gulbju dūnām austi apmalojumi; mājās daudzi smukuma un smalkuma pēc turēja mazus nēģerīšus, pundurīšus un mērkaķīšus, papagaiļus un kanārijputniņus, bet savus sunīšus baroja ar visgardākajiem kumosiem un maziem pīrādziņiem, ko cepēji cepa tieši šai vajadzībai; un tagad vairs nebija gana ar vienu greznu pili, vajadzēja arī otru un trešo, un Antakalnē gluži kā baltas sēnes cita pēc citas sadīga greznas Viļņas dižmaņu villas ar dārziem un strūklakām, un arī ar sievu vien vairs nepietika – visiem tagad bija pa vienai vai divām dārgām mīļākajām, un tām vajadzēja māju vai dzīvokli Viļņā; par jājamzirgiem maksāja tūkstošiem auksinu, par apzeltītām, ar zīdu iztapsētām karietēm ar spoguļstikliem – trīsreiz vairāk; drānām piegrieza divreiz vairāk brokāta, nekā būtu vajadzīgs, un sarauca to, savilka ielocēs un draperijās, samtu izšuva ar zelta un sudraba pavedieniem, bruņas zeltīja; pat istabu sienas neviens vairs nemēdza krāsot, balsināt vai izsist ar koku, tagad pat koka muižiņās istabas izlīmēja ar damastu, zīdu vai nankinu,