bakelīts
bakelīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bakelīts | bakelīti |
| Ģen. | bakelīta | bakelītu |
| Dat. | bakelītam | bakelītiem |
| Akuz. | bakelītu | bakelītus |
| Lok. | bakelītā | bakelītos |
Sintētiski sveķi, viens no fenolformaldehīdsveķu veidiem un uz to bāzes izgatavots minerāls, izmanto gk. elektroizolējošu izstrādājumu ražošanā, pirmoreiz iegūts 1907. g.; 20. gs. 30. gados Latvijā iegūts no kazeīna un formaldehīda.
Avoti: LLVV, LE1
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- BAGTA atšifrējas kā " Bakelīta Automātiskais Galda Telefona Aparāts".
- Šis ir viens no pirmajiem Padomju Savienībā izplatītajiem telefoniem ar bakelīta korpusu.
- Nosaukums atšifrējas kā " Bakelīta Automātiskais SIenas Telefona Aparāts".
- Bakelīta gals bija noslīdējis, bet ar pliku asmeni bārdu skrāpēt bija neērti un bīstami.
- Slavēja bakelīta slēdzīti ( es jau redzēju, kā viņš to skrūvē vaļā ar vienu no saviem skrūvgriežiem).