bailprātītis
bailprātītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bailprātītis | bailprātīši |
| Ģen. | bailprātīša | bailprātīšu |
| Dat. | bailprātītim | bailprātīšiem |
| Akuz. | bailprātīti | bailprātīšus |
| Lok. | bailprātītī | bailprātīšos |
Bailulis (zaķa epitets); baltais zaķis.
Avoti: ME