baiļprātiņš
baiļprātiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | baiļprātiņš | baiļprātiņi |
| Ģen. | baiļprātiņa | baiļprātiņu |
| Dat. | baiļprātiņam | baiļprātiņiem |
| Akuz. | baiļprātiņu | baiļprātiņus |
| Lok. | baiļprātiņā | baiļprātiņos |
Gļēvulis – tāds, kam ir vāja griba; tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, izturības.
Avoti: Sin