bļaustīgs
bļaustīgs apvidvārds
1.Tāds, kas mēdz klaigāt, bļaustīties; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
2.Tāds, kas mēdz skaļi blēt, maut, ņaudēt u. tml.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un noteikti jāsargās no iesaistīšanās apšaubāmos darījumos, no piedalīšanās bļaustīgos strīdos.
- Bet neuztraucieties par tādiem sīkumiem - jūsu bļaustīgā mērķauditorija par tādiem arī neuztraucas.
- Divām personām, ne bļaustīgam viesu pūlim.
- Bet aizkulisēs katru dienu tiek veikts tāds darbs, ko bļaustīgie neta komentētāji pat sapnī nenojauš.
- Tad viņš bija īpaši plātīgs un bļaustīgs: „ Es savas asinis frontē četrus gadus lēju, bet tagad tie bandīti man traucēs dzīvot...