bētiņš
bētiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: jūrniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bētiņš | bētiņi |
| Ģen. | bētiņa | bētiņu |
| Dat. | bētiņam | bētiņiem |
| Akuz. | bētiņu | bētiņus |
| Lok. | bētiņā | bētiņos |
Koka brusa, kuras viens gals atbalstīts pret kalsiņu, bet otrs izlaists caur klāju, ko izmanto trošu, tauvu, piemēram, šleptauvas aizlikšanai.
Avoti: JūVM
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 17 Grenctāles bibliotēkā izglītojoši radošā pēcpusdiena « Putnu dienas» kopā ar Gintu Bētiņu.
- Kaķītis – Rūdolfs Plēpis vai Atis Bētiņš
- Lomās: Atis Bētiņš vai Armands Berģis, Ilze Lieckalniņa vai Terēze Lasmane vai Agnese Kalniņa, Kārlis Neimanis, Krišjānis Salmiņš, Mārtiņš Lūsis
- 1830. gadā Jānis Bētiņš - ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs, Pirmo Latviešu Dziesmu svētku 1873. gadā virsdiriģents, saukts par Kurzemes mūzikas tēvu.
- Spārnu pilskalnā muzicēs soprāni Jolanta Strikaite-Lapiņa, Nora Kalniņa, tenors Ansis Bētiņš, baritons Rinalds Kandalincevs, pie klavesīna Gertruda Jerjomenko un Māra Botmane ar baroka čellu.