bākšķis
bākšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bākšķis | bākšķi |
| Ģen. | bākšķa | bākšķu |
| Dat. | bākšķim | bākšķiem |
| Akuz. | bākšķi | bākšķus |
| Lok. | bākšķī | bākšķos |
1.Savīts salmu kušķis.
2.Smieklīgs cilvēks.
3.Burvju līdzeklis, kas nolikts ļauna darīšanai saviem kaimiņiem.
4.Dāvana, lai kādu piekukuļotu; kukulis.
Avoti: KV, ME, LivP