aulekšot
aulekšot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aulekšoju | aulekšojam | aulekšoju | aulekšojām | aulekšošu | aulekšosim |
| 2. pers. | aulekšo | aulekšojat | aulekšoji | aulekšojāt | aulekšosi | aulekšosiet, aulekšosit |
| 3. pers. | aulekšo | aulekšoja | aulekšos | |||
Pavēles izteiksme: aulekšo (vsk. 2. pers.), aulekšojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aulekšojot (tag.), aulekšošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aulekšotu
Vajadzības izteiksme: jāaulekšo
1.Skriet aulekšos (parasti par zirgu).
2.Jāt aulekšos.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izbiedētie kamieļi, nastām mētājoties, aulekšoja šurpu turpu un pavairoja sajukumu.
- Istabā aulekšoja lieli ziloņi, nevis tipināja zebras vai kādi citi mazi zālēdāji.
- Es jums jau iepriekš paziņoju, ka gribu aulekšot.
- Kad var netraucēti aulekšot pa sev tīkamām vietām, kur nekas netraucē viņa domu augstajam lidojumam.
- Kad nogranda pirmais pērkona grāviens, zirgi sāka aulekšot un tos tikai ar grūtībām varēja valdīt.