aulekši
aulekši vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: bezprievārda instrumentālis, daudzskaitlis vai lokatīvs, daudzskaitlis; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | — | aulekši |
| Ģen. | — | aulekšu |
| Dat. | — | aulekšiem |
| Akuz. | — | aulekšus |
| Lok. | — | aulekšos |
Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaunībā jaukākā nodarbe bijusi zirga mugurā aulekšiem brāzties pa meža taciņām.
- Radziņš pamudināja zirgu, palaizdams to gar baļķu barjeru aulekšos.
- Toms atkal meta virvi, šoreiz pāreja aulekšos izdevās gluda.
- Tad viņi pārgāja aulekšos, un Piligrims gāja līgani un gludeni, nevainojami.
- Dažkārt tā ir zirga aulekšu duna aiz loga.